Ananda becomming the Buddhas personal attendant

A discussion on all aspects of Theravāda Buddhism
Post Reply
User avatar
Cittasanto
Posts: 6646
Joined: Tue Dec 30, 2008 10:31 pm
Location: Ellan Vannin
Contact:

Ananda becomming the Buddhas personal attendant

Post by Cittasanto »

where in the canon does ananda give the 8 conditions for his acceptance to be the Buddhas personal attendant?

I can find the conditions but no reference to their source!

http://www.metta.lk/pali-utils/Pali-Pro ... ananda.htm" onclick="window.open(this.href);return false;
Blog, Suttas, Aj Chah, Facebook.

He who knows only his own side of the case knows little of that. His reasons may be good, and no one may have been able to refute them.
But if he is equally unable to refute the reasons on the opposite side, if he does not so much as know what they are, he has no ground for preferring either opinion …
...
He must be able to hear them from persons who actually believe them … he must know them in their most plausible and persuasive form.
John Stuart Mill
User avatar
gavesako
Posts: 1794
Joined: Sun Jan 04, 2009 5:16 pm

Re: Ananda becomming the Buddhas personal attendant

Post by gavesako »

Look here:
http://www.accesstoinsight.org/lib/auth ... el273.html" onclick="window.open(this.href);return false;
Bhikkhu Gavesako
Kiṃkusalagavesī anuttaraṃ santivarapadaṃ pariyesamāno... (MN 26)

Access to Insight - Theravada texts
Ancient Buddhist Texts - Translations and history of Pali texts
Dhammatalks.org - Sutta translations
User avatar
bodom
Posts: 7219
Joined: Fri Jan 09, 2009 6:18 pm
Location: San Antonio, Texas

Re: Ananda becomming the Buddhas personal attendant

Post by bodom »

gavesako wrote:Look here:
http://www.accesstoinsight.org/lib/auth ... el273.html" onclick="window.open(this.href);return false;
I already went through it. It does not give the source. In fact I have not been able to locate the source anywhere.

:anjali:
Liberation is the inevitable fruit of the path and is bound to blossom forth when there is steady and persistent practice. The only requirements for reaching the final goal are two: to start and to continue. If these requirements are met there is no doubt the goal will be attained. This is the Dhamma, the undeviating law.

- BB
User avatar
Cittasanto
Posts: 6646
Joined: Tue Dec 30, 2008 10:31 pm
Location: Ellan Vannin
Contact:

Re: Ananda becomming the Buddhas personal attendant

Post by Cittasanto »

It is somewhat puzzling why the source is hard to find.
Blog, Suttas, Aj Chah, Facebook.

He who knows only his own side of the case knows little of that. His reasons may be good, and no one may have been able to refute them.
But if he is equally unable to refute the reasons on the opposite side, if he does not so much as know what they are, he has no ground for preferring either opinion …
...
He must be able to hear them from persons who actually believe them … he must know them in their most plausible and persuasive form.
John Stuart Mill
User avatar
bodom
Posts: 7219
Joined: Fri Jan 09, 2009 6:18 pm
Location: San Antonio, Texas

Re: Ananda becomming the Buddhas personal attendant

Post by bodom »

Manapa wrote:It is somewhat puzzling why the source is hard to find.
It really is. I have quite a few texts which speak of the conditions but give no sources. Maybe it is in the Vinaya or from a later commentary? I couldve sworn it was in the sutta pitaka. Weird.

:anjali:
Liberation is the inevitable fruit of the path and is bound to blossom forth when there is steady and persistent practice. The only requirements for reaching the final goal are two: to start and to continue. If these requirements are met there is no doubt the goal will be attained. This is the Dhamma, the undeviating law.

- BB
User avatar
Cittasanto
Posts: 6646
Joined: Tue Dec 30, 2008 10:31 pm
Location: Ellan Vannin
Contact:

Re: Ananda becomming the Buddhas personal attendant

Post by Cittasanto »

bodom wrote:
Manapa wrote:It is somewhat puzzling why the source is hard to find.
It really is. I have quite a few texts which speak of the conditions but give no sources. Maybe it is in the Vinaya or from a later commentary? I couldve sworn it was in the sutta pitaka. Weird.

:anjali:
I have been through all the ones in the propper name section on access to insight, and done a search through some of my PDF's and nothing :(

unfortunately I don't have any Vinaya text other than commentary type ones, which focus on the rules, so cant check them.
Blog, Suttas, Aj Chah, Facebook.

He who knows only his own side of the case knows little of that. His reasons may be good, and no one may have been able to refute them.
But if he is equally unable to refute the reasons on the opposite side, if he does not so much as know what they are, he has no ground for preferring either opinion …
...
He must be able to hear them from persons who actually believe them … he must know them in their most plausible and persuasive form.
John Stuart Mill
PeterB
Posts: 3909
Joined: Tue Feb 17, 2009 12:35 pm

Re: Ananda becomming the Buddhas personal attendant

Post by PeterB »

Whatever the source, Ananda is for me one of the great inspiring figures.
Paññāsikhara
Posts: 980
Joined: Wed Oct 14, 2009 5:27 am
Contact:

Re: Ananda becomming the Buddhas personal attendant

Post by Paññāsikhara »

Manapa wrote:where in the canon does ananda give the 8 conditions for his acceptance to be the Buddhas personal attendant?

I can find the conditions but no reference to their source!

http://www.metta.lk/pali-utils/Pali-Pro ... ananda.htm" onclick="window.open(this.href);return false;
The story can be found here, in the commentary on the DN, DA ii 418-421, Mahāvaggaṭṭhakathā, 1. Mahāpadānasuttavaṇṇanā, which deals with the issue of the Buddha's attendent(s):

Upaṭṭhākaparicchedavaṇṇanā

11. Upaṭṭhākaparicchede pana ānandoti nibaddhupaṭṭhākabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Bhagavato hi paṭhamabodhiyaṃ anibaddhā upaṭṭhākā ahesuṃ. Ekadā nāgasamālo pattacīvaraṃ gahetvā vicari, ekadā nāgito, ekadā upavāno, ekadā sunakkhatto, ekadā cundo samaṇuddeso, ekadā sāgato, ekadā meghiyo. Tattha ekadā bhagavā nāgasamālattherena saddhiṃ addhānamaggapaṭipanno dvedhāpathaṃ patto. Thero maggā okkamma – ‘‘bhagavā, ahaṃ iminā maggena gacchāmī’’ti āha. Atha naṃ bhagavā – ‘‘ehi bhikkhu, iminā maggena gacchāmā’’ti āha. So – ‘‘handa, bhagavā, tumhākaṃ pattacīvaraṃ gaṇhatha, ahaṃ iminā maggena gacchāmī’’ti vatvā pattacīvaraṃ chamāyaṃ ṭhapetuṃ āraddho. Atha naṃ bhagavā – ‘‘āhara, bhikkhū’’ti vatvā pattacīvaraṃ gahetvā gato. Tassapi bhikkhuno itarena maggena gacchato corā pattacīvarañceva hariṃsu, sīsañca bhindiṃsu. So – ‘‘bhagavā idāni me paṭisaraṇaṃ, na añño’’ti cintetvā lohitena gaḷitena bhagavato santikaṃ agamāsi. ‘‘Kimidaṃ bhikkhū’’ti ca vutte taṃ pavattiṃ ārocesi. Atha naṃ bhagavā – ‘‘mā cintayi, bhikkhu, etaṃyeva te kāraṇaṃ sallakkhetvā nivārayimhā’’ti vatvā naṃ samassāsesi.

Ekadā pana bhagavā meghiyattherena saddhiṃ pācīnavaṃsamigadāye jantugāmaṃ agamāsi. Tatrāpi meghiyo jantugāme piṇḍāya caritvā nadītīre pāsādikaṃ ambavanaṃ disvā – ‘‘bhagavā, tumhākaṃ pattacīvaraṃ gaṇhatha, ahaṃ tasmiṃ ambavane samaṇadhammaṃ karomī’’ti vatvā bhagavatā tikkhattuṃ nivāriyamānopi gantvā akusalavitakkehi upadduto anvāsatto (a. ni. 9.3; udāna paricchedo 31 daṭṭhabbo). Paccāgantvā taṃ pavattiṃ ārocesi. Tampi bhagavā – ‘‘idameva te kāraṇaṃ sallakkhetvā nivārayimhā’’ti vatvā anupubbena sāvatthiṃ agamāsi. Tattha gandhakuṭipariveṇe paññattavarabuddhāsane nisinno bhikkhusaṅghaparivuto bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhave, idānimhi mahallako, ‘ekacce bhikkhū iminā maggena gacchāmā’ti vutte aññena gacchanti, ekacce mayhaṃ pattacīvaraṃ nikkhipanti, mayhaṃ nibaddhupaṭṭhākaṃ ekaṃ bhikkhuṃ jānāthā’’ti. Bhikkhūnaṃ dhammasaṃvego udapādi. Athāyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ vanditvā – ‘‘ahaṃ, bhante, tumheyeva patthayamāno satasahassakappādhikaṃ asaṅkhyeyyaṃ pāramiyo pūrayiṃ, nanu mādiso mahāpañño upaṭṭhāko nāma vaṭṭati, ahaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti āha. Taṃ bhagavā – ‘‘alaṃ sāriputta, yassaṃ disāyaṃ tvaṃ viharasi, asuññāyeva me sā disā, tava ovādo buddhānaṃ ovādasadiso, na me tayā upaṭṭhākakiccaṃ atthī’’ti paṭikkhipi. Etenevupāyena mahāmoggallānaṃ ādiṃ katvā asītimahāsāvakā uṭṭhahiṃsu. Te sabbepi bhagavā paṭikkhipi.

Ānandatthero pana tuṇhīyeva nisīdi. Atha naṃ bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘āvuso, ānanda, bhikkhusaṅgho upaṭṭhākaṭṭhānaṃ yācati, tvampi yācāhī’’ti. So āha – ‘‘yācitvā laddhupaṭṭhānaṃ nāma āvuso kīdisaṃ hoti, kiṃ maṃ satthā na passati, sace rocissati, ānando maṃ upaṭṭhātūti vakkhatī’’ti. Atha bhagavā – ‘‘na, bhikkhave, ānando aññena ussāhetabbo, sayameva jānitvā maṃ upaṭṭhahissatī’’ti āha. Tato bhikkhū – ‘‘uṭṭhehi, āvuso ānanda, uṭṭhehi āvuso ānanda, dasabalaṃ upaṭṭhākaṭṭhānaṃ yācāhī’’ti āhaṃsu. Thero uṭṭhahitvā cattāro paṭikkhepe, catasso ca āyācanāti aṭṭha vare yāci.

Cattāro paṭikkhepā nāma‘‘sace me, bhante, bhagavā attanā laddhaṃ paṇītaṃ cīvaraṃ na dassati, piṇḍapātaṃ na dassati, ekagandhakuṭiyaṃ vasituṃ na dassati, nimantanaṃ gahetvā na gamissati, evāhaṃ bhagavantaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti vatvā – ‘‘kiṃ panettha, ānanda, ādīnavaṃ passasī’’ti vutte – ‘‘sacāhaṃ, bhante, imāni vatthūni labhissāmi, bhavissanti vattāro – ‘ānando dasabalena laddhaṃ paṇītaṃ cīvaraṃ paribhuñjati, piṇḍapātaṃ paribhuñjati, ekagandhakuṭiyaṃ vasati, ekato nimantanaṃ gacchati, etaṃ lābhaṃ labhanto tathāgataṃ upaṭṭhāti, ko evaṃ upaṭṭhahato bhāro’ti’’ ime cattāro paṭikkhepe yāci.

Catasso āyācanā nāma‘‘sace, bhante, bhagavā mayā gahitanimantanaṃ gamissati, sacāhaṃ tiroraṭṭhā tirojanapadā bhagavantaṃ daṭṭhuṃ āgataṃ parisaṃ āgatakkhaṇe eva bhagavantaṃ dassetuṃ lacchāmi, yadā me kaṅkhā uppajjati, tasmiṃyeva khaṇe bhagavantaṃ upasaṅkamituṃ lacchāmi, yaṃ bhagavā mayhaṃ parammukhā dhammaṃ deseti, taṃ āgantvā mayhaṃ kathessati, evāhaṃ bhagavantaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti vatvā – ‘‘kaṃ panettha, ānanda, ānisaṃsaṃ passasī’’ti vutte – ‘‘idha, bhante, saddhā kulaputtā bhagavato okāsaṃ alabhantā maṃ evaṃ vadanti – ‘sve, bhante ānanda, bhagavatā saddhiṃ amhākaṃ ghare bhikkhaṃ gaṇheyyāthā’ti, sace bhante bhagavā tattha na gamissati, icchitakkhaṇeyeva parisaṃ dassetuṃ, kaṅkhañca vinodetuṃ okāsaṃ na lacchāmi, bhavissanti vattāro – ‘kiṃ ānando dasabalaṃ upaṭṭhāti, ettakampissa anuggahaṃ bhagavā na karotī’ti. Bhagavato ca parammukhā maṃ pucchissanti – ‘ayaṃ, āvuso ānanda, gāthā, idaṃ suttaṃ, idaṃ jātakaṃ, kattha desita’nti. Sacāhaṃ taṃ na sampādayissāmi, bhavissanti vattāro – ‘ettakampi, āvuso, na jānāsi, kasmā tvaṃ chāyā viya bhagavantaṃ avijahanto dīgharattaṃ vicarasī’ti. Tenāhaṃ parammukhā desitassapi dhammassa puna kathanaṃ icchāmī’’ti imā catasso āyācanā yāci. Bhagavāpissa adāsi.

Evaṃ ime aṭṭha vare gahetvā nibaddhupaṭṭhāko ahosi. Tasseva ṭhānantarassatthāya kappasatasahassaṃ pūritānaṃ pāramīnaṃ phalaṃ pāpuṇīti imassa nibaddhupaṭṭhākabhāvaṃ sandhāya – ‘‘mayhaṃ, bhikkhave, etarahi ānando bhikkhu upaṭṭhāko aggupaṭṭhāko’’ti āha. Ayaṃ upaṭṭhākaparicchedo nāma.


The same information can be found at AA i 294, and it seems to be practically verbatim. And in a modified form at KA, 308, Apadāna-aṭṭhakathā, 3-10. Ānandattheraapadānavaṇṇanā. This is the apadāna for the Venerable himself.

:anjali:
My recently moved Blog, containing some of my writings on the Buddha Dhamma, as well as a number of translations from classical Buddhist texts and modern authors, liturgy, etc.: Huifeng's Prajnacara Blog.
User avatar
Cittasanto
Posts: 6646
Joined: Tue Dec 30, 2008 10:31 pm
Location: Ellan Vannin
Contact:

Re: Ananda becomming the Buddhas personal attendant

Post by Cittasanto »

PeterB wrote:Whatever the source, Ananda is for me one of the great inspiring figures.
Although I do agree, He is a figure I rarely think about in contrast to a couple of the others, but I was thinking the other day, if Theravada had an equivilent to saints, or a panthion like the Greeks, or even the Norse, only comprising of Arahants, Ananda would probably be the most diverse of all the figures with what he is associated with.
Blog, Suttas, Aj Chah, Facebook.

He who knows only his own side of the case knows little of that. His reasons may be good, and no one may have been able to refute them.
But if he is equally unable to refute the reasons on the opposite side, if he does not so much as know what they are, he has no ground for preferring either opinion …
...
He must be able to hear them from persons who actually believe them … he must know them in their most plausible and persuasive form.
John Stuart Mill
User avatar
Cittasanto
Posts: 6646
Joined: Tue Dec 30, 2008 10:31 pm
Location: Ellan Vannin
Contact:

Re: Ananda becomming the Buddhas personal attendant

Post by Cittasanto »

Hi Bhante,
Do you have a Big 'SQ' on your robes (stands for supper quoter) :tongue:
Paññāsikhara wrote:
Manapa wrote:where in the canon does ananda give the 8 conditions for his acceptance to be the Buddhas personal attendant?

I can find the conditions but no reference to their source!

http://www.metta.lk/pali-utils/Pali-Pro ... ananda.htm" onclick="window.open(this.href);return false;
The story can be found here, in the commentary on the DN, DA ii 418-421, Mahāvaggaṭṭhakathā, 1. Mahāpadānasuttavaṇṇanā, which deals with the issue of the Buddha's attendent(s):

Upaṭṭhākaparicchedavaṇṇanā

11. Upaṭṭhākaparicchede pana ānandoti nibaddhupaṭṭhākabhāvaṃ sandhāya vuttaṃ. Bhagavato hi paṭhamabodhiyaṃ anibaddhā upaṭṭhākā ahesuṃ. Ekadā nāgasamālo pattacīvaraṃ gahetvā vicari, ekadā nāgito, ekadā upavāno, ekadā sunakkhatto, ekadā cundo samaṇuddeso, ekadā sāgato, ekadā meghiyo. Tattha ekadā bhagavā nāgasamālattherena saddhiṃ addhānamaggapaṭipanno dvedhāpathaṃ patto. Thero maggā okkamma – ‘‘bhagavā, ahaṃ iminā maggena gacchāmī’’ti āha. Atha naṃ bhagavā – ‘‘ehi bhikkhu, iminā maggena gacchāmā’’ti āha. So – ‘‘handa, bhagavā, tumhākaṃ pattacīvaraṃ gaṇhatha, ahaṃ iminā maggena gacchāmī’’ti vatvā pattacīvaraṃ chamāyaṃ ṭhapetuṃ āraddho. Atha naṃ bhagavā – ‘‘āhara, bhikkhū’’ti vatvā pattacīvaraṃ gahetvā gato. Tassapi bhikkhuno itarena maggena gacchato corā pattacīvarañceva hariṃsu, sīsañca bhindiṃsu. So – ‘‘bhagavā idāni me paṭisaraṇaṃ, na añño’’ti cintetvā lohitena gaḷitena bhagavato santikaṃ agamāsi. ‘‘Kimidaṃ bhikkhū’’ti ca vutte taṃ pavattiṃ ārocesi. Atha naṃ bhagavā – ‘‘mā cintayi, bhikkhu, etaṃyeva te kāraṇaṃ sallakkhetvā nivārayimhā’’ti vatvā naṃ samassāsesi.

Ekadā pana bhagavā meghiyattherena saddhiṃ pācīnavaṃsamigadāye jantugāmaṃ agamāsi. Tatrāpi meghiyo jantugāme piṇḍāya caritvā nadītīre pāsādikaṃ ambavanaṃ disvā – ‘‘bhagavā, tumhākaṃ pattacīvaraṃ gaṇhatha, ahaṃ tasmiṃ ambavane samaṇadhammaṃ karomī’’ti vatvā bhagavatā tikkhattuṃ nivāriyamānopi gantvā akusalavitakkehi upadduto anvāsatto (a. ni. 9.3; udāna paricchedo 31 daṭṭhabbo). Paccāgantvā taṃ pavattiṃ ārocesi. Tampi bhagavā – ‘‘idameva te kāraṇaṃ sallakkhetvā nivārayimhā’’ti vatvā anupubbena sāvatthiṃ agamāsi. Tattha gandhakuṭipariveṇe paññattavarabuddhāsane nisinno bhikkhusaṅghaparivuto bhikkhū āmantesi – ‘‘bhikkhave, idānimhi mahallako, ‘ekacce bhikkhū iminā maggena gacchāmā’ti vutte aññena gacchanti, ekacce mayhaṃ pattacīvaraṃ nikkhipanti, mayhaṃ nibaddhupaṭṭhākaṃ ekaṃ bhikkhuṃ jānāthā’’ti. Bhikkhūnaṃ dhammasaṃvego udapādi. Athāyasmā sāriputto uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ vanditvā – ‘‘ahaṃ, bhante, tumheyeva patthayamāno satasahassakappādhikaṃ asaṅkhyeyyaṃ pāramiyo pūrayiṃ, nanu mādiso mahāpañño upaṭṭhāko nāma vaṭṭati, ahaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti āha. Taṃ bhagavā – ‘‘alaṃ sāriputta, yassaṃ disāyaṃ tvaṃ viharasi, asuññāyeva me sā disā, tava ovādo buddhānaṃ ovādasadiso, na me tayā upaṭṭhākakiccaṃ atthī’’ti paṭikkhipi. Etenevupāyena mahāmoggallānaṃ ādiṃ katvā asītimahāsāvakā uṭṭhahiṃsu. Te sabbepi bhagavā paṭikkhipi.

Ānandatthero pana tuṇhīyeva nisīdi. Atha naṃ bhikkhū evamāhaṃsu – ‘‘āvuso, ānanda, bhikkhusaṅgho upaṭṭhākaṭṭhānaṃ yācati, tvampi yācāhī’’ti. So āha – ‘‘yācitvā laddhupaṭṭhānaṃ nāma āvuso kīdisaṃ hoti, kiṃ maṃ satthā na passati, sace rocissati, ānando maṃ upaṭṭhātūti vakkhatī’’ti. Atha bhagavā – ‘‘na, bhikkhave, ānando aññena ussāhetabbo, sayameva jānitvā maṃ upaṭṭhahissatī’’ti āha. Tato bhikkhū – ‘‘uṭṭhehi, āvuso ānanda, uṭṭhehi āvuso ānanda, dasabalaṃ upaṭṭhākaṭṭhānaṃ yācāhī’’ti āhaṃsu. Thero uṭṭhahitvā cattāro paṭikkhepe, catasso ca āyācanāti aṭṭha vare yāci.

Cattāro paṭikkhepā nāma‘‘sace me, bhante, bhagavā attanā laddhaṃ paṇītaṃ cīvaraṃ na dassati, piṇḍapātaṃ na dassati, ekagandhakuṭiyaṃ vasituṃ na dassati, nimantanaṃ gahetvā na gamissati, evāhaṃ bhagavantaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti vatvā – ‘‘kiṃ panettha, ānanda, ādīnavaṃ passasī’’ti vutte – ‘‘sacāhaṃ, bhante, imāni vatthūni labhissāmi, bhavissanti vattāro – ‘ānando dasabalena laddhaṃ paṇītaṃ cīvaraṃ paribhuñjati, piṇḍapātaṃ paribhuñjati, ekagandhakuṭiyaṃ vasati, ekato nimantanaṃ gacchati, etaṃ lābhaṃ labhanto tathāgataṃ upaṭṭhāti, ko evaṃ upaṭṭhahato bhāro’ti’’ ime cattāro paṭikkhepe yāci.

Catasso āyācanā nāma‘‘sace, bhante, bhagavā mayā gahitanimantanaṃ gamissati, sacāhaṃ tiroraṭṭhā tirojanapadā bhagavantaṃ daṭṭhuṃ āgataṃ parisaṃ āgatakkhaṇe eva bhagavantaṃ dassetuṃ lacchāmi, yadā me kaṅkhā uppajjati, tasmiṃyeva khaṇe bhagavantaṃ upasaṅkamituṃ lacchāmi, yaṃ bhagavā mayhaṃ parammukhā dhammaṃ deseti, taṃ āgantvā mayhaṃ kathessati, evāhaṃ bhagavantaṃ upaṭṭhahissāmī’’ti vatvā – ‘‘kaṃ panettha, ānanda, ānisaṃsaṃ passasī’’ti vutte – ‘‘idha, bhante, saddhā kulaputtā bhagavato okāsaṃ alabhantā maṃ evaṃ vadanti – ‘sve, bhante ānanda, bhagavatā saddhiṃ amhākaṃ ghare bhikkhaṃ gaṇheyyāthā’ti, sace bhante bhagavā tattha na gamissati, icchitakkhaṇeyeva parisaṃ dassetuṃ, kaṅkhañca vinodetuṃ okāsaṃ na lacchāmi, bhavissanti vattāro – ‘kiṃ ānando dasabalaṃ upaṭṭhāti, ettakampissa anuggahaṃ bhagavā na karotī’ti. Bhagavato ca parammukhā maṃ pucchissanti – ‘ayaṃ, āvuso ānanda, gāthā, idaṃ suttaṃ, idaṃ jātakaṃ, kattha desita’nti. Sacāhaṃ taṃ na sampādayissāmi, bhavissanti vattāro – ‘ettakampi, āvuso, na jānāsi, kasmā tvaṃ chāyā viya bhagavantaṃ avijahanto dīgharattaṃ vicarasī’ti. Tenāhaṃ parammukhā desitassapi dhammassa puna kathanaṃ icchāmī’’ti imā catasso āyācanā yāci. Bhagavāpissa adāsi.

Evaṃ ime aṭṭha vare gahetvā nibaddhupaṭṭhāko ahosi. Tasseva ṭhānantarassatthāya kappasatasahassaṃ pūritānaṃ pāramīnaṃ phalaṃ pāpuṇīti imassa nibaddhupaṭṭhākabhāvaṃ sandhāya – ‘‘mayhaṃ, bhikkhave, etarahi ānando bhikkhu upaṭṭhāko aggupaṭṭhāko’’ti āha. Ayaṃ upaṭṭhākaparicchedo nāma.


The same information can be found at AA i 294, and it seems to be practically verbatim. And in a modified form at KA, 308, Apadāna-aṭṭhakathā, 3-10. Ānandattheraapadānavaṇṇanā. This is the apadāna for the Venerable himself.

:anjali:
Blog, Suttas, Aj Chah, Facebook.

He who knows only his own side of the case knows little of that. His reasons may be good, and no one may have been able to refute them.
But if he is equally unable to refute the reasons on the opposite side, if he does not so much as know what they are, he has no ground for preferring either opinion …
...
He must be able to hear them from persons who actually believe them … he must know them in their most plausible and persuasive form.
John Stuart Mill
Post Reply